Mūsu ciemā dzīvoja viena ģimene uzvārdā Jegorovi. Viņiem bija veseli divpadsmit bērni. Mēs esam vērojuši viņu dzīvi gadiem ilgi. Vietējā skolā klasē ar mūsu bērnu mācījās viens no viņu bērniem. Šis konkrētais bērns bija piektais. Pēc viņa dzimuši vēl vairāki.
Visu manu dzīvi mēs vācām kādas mantas vai naudu, lai palīdzētu tai ģimenei.
Sākumā mēs viņiem palīdzējām paplašināt māju. Cilvēki no ciema bez maksas piedalījās celtniecībā.
LASI VĒL: Ukrainiete Anastasija neapstājās pie vaigu kauliem un uztaisījusi sev mākslīgos preses kubiņus
Bērniem vācām naudu apģērbam, vai pirkām pašu apģērbu. Īpaši aktuāli tas bija pirms jaunā mācību gada.
Uz Jauno gadu Jegoroviem uzdāvināja televizoru.
Bērniem no tās ģimenes bija tādas slidas, par kurām es varēju tikai sapņot.
Jegorovi nebija alkoholiķi, viņi strādāja un nesa savai ģimeni naudu. Vienkārši tās vienmēr bija nepietiekami, jo pabarot tādu baru nav viegli.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
